Automašīnu virsbūves tipi

Automašīnas tiek klasificētas dažādi, bet visbiežāk automašīnas tiek iedalītas dažādās kategorijās tieši pēc virsbūves tipiem. Virsbūve ir tā transportlīdzekļa daļa, kura paredzēta pasažieru un bagāžas pārvadāšanai. Vieglajiem automobiļiem arī paši virsbūves tipi tiek iedalīti vairākās apakš kategorijās, piemēram, slēgtie un atvērtie tipi.

Populārākais slēgtais virsbūves tips ir sedans. Sedana raksturīgākās pazīmes ir viena vai trīs sēdekļu rindas un bagāžnieks, kurš ir atdalīts no pasažieru salona. Visi sedani arī tiek iedalīti atsevišķās apakš kategorijās, pēc dažādiem parametriem, piemēram, durvju skaita, apjomiem un sānu logu izvietojuma. Mūsdienās lielākajai daļai automobiļu ar šo virsbūves tipu ir trīs apjomi. Tas nozīmē, ka atsevišķi tiek nodalītas telpas, kur atrodas motors, pasažieri un bagāžnieks. Vēl biežāk ir sastopami sedani ar četrām durvīm un sānu logiem. Kaut arī šis ir pats izplatītākais vieglo automašīnu virsbūves tips, tam tomēr ir daudz trūkumu, salīdzinot ar citiem virsbūves tipiem, piemēram, neracionāla transportlīdzekļa garuma izmatošana, jo paplašinot bagāžnieka daļu, automašīnā varētu ievietot daudz vairāk bagāžas.

Transporta līdzekļus ar vienu pasažieru rindu un divām durvīm dēvē par kupejām. Mūsdienās gan par kupejām mēdz dēvēt arī atsevišķus transporta līdzekļus ar divām pasažieru rindām, bet pasažieru nodalījuma tilpumam ir jābūt mazākam par 93 kubikmetriem. Kupejas citādāk ir ļoti līdzīgas sedaniem, bet tām ir daudz mazāka ietilpība, gan pasažieru, gan bagāžas nodalījumos. Kupejas pat bieži vien tiek uzskatītas par prestižākām automašīnām, nekā sedani, jo tiek uzsvērts, ka tās ir sportiska tipa automašīnas, bet ne visas kupejas ir sporta klases. Tā ir tikai viena no daudzajām kupeju apakš kategorijām. Protams, ka salīdzinot ar sedaniem un daudziem citiem automašīnu virsbūves tipiem tā ir mazāk ietilpīga un praktiska.

Vēl viens populārs virsbūves tips ir universālis. Tas gan tiek pieskaitīts pie tā paša sedana virsbūves tipa, tomēr pēc arējā izskata un funkcijām tas ir manāmi atšķirīgs. Tam ir visas tās pašas pamata pazīmes, kas sedanam, bet universālim ir paplašināts bagāžnieka nodalījums un automobiļa aizmugurējā daļā ir atveramas durvis. Universālis ir daudz piemērotāks tiem transporta līdzekļa vadītājiem, kuriem ir nepieciešams pārvadāt lielu bagāžu.

Minivens, savukārt, ir automašīnu virsbūves tips, kas tiek pieskaitīts pie univrsāļiem, bet tam ir lielāka ietiepība. Miniveniem pārsvarā ir pat trīs pasažieru rindas un vēl ietiepīgāks bagāžas nodalījums, bet parasti tas ir nedaudz īsāks. Miniveni tiek dēvēti par ģimenes auto, jo to ietilpība ir pietiekama, lai pārvadātu pat septiņus cilvēkus un viņu bagāžu.

Hečbeks ir automašīna ar divām pasažieru rindām un slīpu aizmugures daļu, kas ir veidota kā aizmugures durvis. Hečbeku var uzskatīt par universāļa un minivena vidus versiju. Atšķirībā no universāļa, tam ir īsāka bagāžas daļa, bet tas ir zemāks nekā minivens. Tāpat kā universāli, arī hečbekam ir iespējams izņemt vai nolaist aizmugurējos sēdekļus, tādā veidā paplašinot bagāžas nodalījumu.

Vēl viens slēgtās virsbūves tipa transporta līdzekļa veids ir limuzīns. Parasti, dzirdot šo nosaukumu, vairums iedomājas tikai vieglos transporta līdzekļus ar pagarinātu pasažieru daļu, kurā ir divas pasažieru rindas, kas novietotas pretī viena otrai, tomēr pie limuzīna klases tiek pieskaitīti jebkuri sedani un universāļi ar mazliet pagarinātu pasažieru nodalījumu. Tie ir luksus klases automobiļi, kas paredzēti tieši pasažieru ērtībām.

Apvidus auto arī ir slēgtās virsbūves transportlīdzekļa tips, bet tas atšķiras no visiem iepriekš minētajiem ne vien ar apjomiem, ietilpību un durvju skaitu, bet arī ar citiem parametriem. Vairumam apvidus auto ir četru riteņu piedziņa un tie ir paredzēti braukšanai pa ceļiem ar nelīdzenu segumu. Apvidus auto parasti ir ietilpīgi, ar četrām durvīm un universāļiem līdzīgiem nodalījumiem. Pie apvidus auto tiek pieskaitīti arī krosoveri, jo arī tiem pārsvarā ir pilnpiedziņa, bet tie tomēr ir mazliet atšķirīgi. Krosoveri vairāk līdzinās universāļiem, bet tie ir augstāki.

Vēl pastāv arī vairāki atvērtie vieglo transportlīdzekļu virsbūves tipi. Populārākais no tiem ir kabriolets. Kabrioletam ir mīksts, salokāms jumts, bet pamatā tie tiek veidoti uz sedanu, hečbeku vai kupeju bāzes. Bieži vien par kabrioletiem dēvē arī tādus automašīnu virsbūves tipus, kā rodsteru, bet tiem ir atsevišķi uzstādāms cietais jumts un targa, kas ir tas pats roudtsers, bet ar drošības loku aiz pasažieru rindas.

Bez jau minētajiem automašīnu virsbūves tipiem pastāv vēl daudzi citi, kā, piemēram, pikaps, liftbeks, hardtops, lando, faetons, spaiders u.c. Daudzi no šiem veidiem ir ļoti līdzīgi, ar pavisam nelielām atšķirībām. Vairumam no šiem veidiem ir pat vēl apakš kategorijas, līdz ar to noteikt konkrētu transporta līdzekļa virsbūves veidu bieži vien ir diezgan sarežģīti.