Vai bedres uz ceļiem ir lielākais drošības risks?
Nevar noliegt, ka daudzi Latvijas ceļi nav piemērotā tehniskā stāvoklī. Uz ceļiem ir daudz satiksmei bīstamu bedru, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumus. Latvijā par ceļu tehnisko stāvokli atbild konkrēts ceļa uzturētājs (valsts, pašvaldība vai privātais ceļa īpašnieks). Par valsts ceļiem atbild VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas jau līdz šī gada februārim ir veikuši bedru remontu vairāk kā 4000 m2 platībā, tomēr bīstamo bedru uz ceļiem vēl ir pietiekoši daudz. Tā kā transportlīdzekļu vadītāji maksā autoceļu lietošanas nodevas, kas paredzētas tieši valsts autoceļu uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, viņiem ir tiesības pieprasīt, lai uz ceļiem nebūtu bedres, kas var sabojāt transporta līdzekli vai izraisīt nopietnus ceļu satiksmes negadījumus, tomēr finanses ceļu uzturēšanai bieži vien pietrūkst, kas rada drošības risku uz ceļiem.
Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tikai tādas bedres, kuru laukums pārsniedz 0,1 m2 un dziļums ir liekāks par 5 cm. Par šādām bedrēm ir iespējams ziņot VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas noteiktā laikā (atkarībā no ceļa uzturēšanas klases) veiks bedres remontu, tomēr arī citas bedres var būt satiksmei bīstamas, jo īpaši ja bedres atrodas viena aiz otras. Uz daudziem ceļiem bedru skaits ir tik liels, ka nav pat iespējams no tām izvairīties.
Bedres uz ceļiem veidojas vairāku gadu laikā. Sākumā, slodzes ietekmē, pakāpeniski nodilst asfalta virsējā kārta, tāpēc aptuveni pēc 5 – 7 gadiem ir jāveic seguma atjaunošana. Ja tas netiek darīts, asfaltā sāk veidoties plaisas un atsevišķas bedres. Bedru veidošanos īpaši ietekmē laika apstākļi – bedrēs iekļūst ūdens, kas ziemā sasalst un vēl vairāk un dziļāk noārda asfaltu. Nepastāvīgos laika apstākļos ceļu labošana ir neefektīva, jo bedres turpina vedoties arvien lielākas. Šādā situācijā ceļu remonts vairs nav piemērots risinājums un ir jāveic ceļa seguma nomaiņa.
Tā kā bedru veidošanos ietekmē sals, visvairāk bedru rodas tieši pavasara atkušņa laikā, kad arī notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu, kas radušies iebraucot bedrēs. Nav pieejamu konkrētu statistikas datu par to, cik daudz ceļu satiksmes negadījumu ir notikuši nekvalitatīva ceļa seguma dēļ. Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas radušies bedru dēļ un tiesāties ar ceļu uzturētājiem ir diezgan bezjēdzīgi, tāpēc vairums šādu gadījumu netiek oficiāli uzskaitīti.
Tomēr ceļu satiksmes negadījumu, kas notikuši nekvalitatīvu ceļu dēļ, ir pietiekoši daudz, jo par to tiek runāts un rakstīts dažādos medijos. Bedres uz ceļiem ir viena no apspriestākajām tēmām autovadītāju vidū. Ir pat izveidotas vairākas mobilās aplikācijas, kurās var atrast informāciju par bedrēm un nekvalitatīviem ceļiem, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu ievērot piesardzību un izvairīties no negadījumiem. Internetā var atrast arī vairākas interaktīvās kartes, kurās atzīmēti bedrainākie un bīstamākie ceļi. Vēl ir pieejama apdrošināšana, kas sedz zaudējumus tieši gadījumos, kad tie radušies dēļ bedrēm uz ceļiem. Viss iepriekš minētais parāda cik šī problēma ir aktuāla un grūti risināma. Tiek meklēti dažādi veidi, kā izvairīties no bedru radītajiem draudiem, jo cerība, ka ceļu stāvoklis tuvākajā laikā ievērojamu uzlabosies ir diezgan niecīga.
Kopumā var secināt, ka bedres viennozīmīgi ir liels drošības risks transportlīdzekļu vadītājiem. Vēl nopietnāku šo problēmu padara fakts, ka avārijas vai transportlīdzekļu bojājumi, kas radušies dēļ bedrēm ir transporta līdzekļu vadītāju personīgā problēma un vienīgais veids kā izvairīties no liekiem izdevumiem, ir piesardzība uz bedrainiem ceļiem vai īpašas apdrošināšanas polises iegāde.
