Amaksofobija jeb bailes braukt ar auto
Kā liecina ekspertu viedoklis, kāda no fobijām piemīt katram desmitajam cilvēkam, turklāt bailes braukt ar automašīnu ir populārāko fobiju vidū. Šīs fobija upuri visbiežāk ir indivīdi, kuri tikai nesen ir ieguvuši autovadītāja tiesības un nav pieraduši braukt vienatnē, proti, bez braukšanas instruktora vai kādu citu cilvēku norādēm un atbalsta.
Gadījumos, kad autovadītājam trūkst autovadīšanas pieredzes un prasmju, satiksmē ļoti bieži tiek piedzīvotas nepatīkama pārsteiguma un satraukuma situācijas, kas autovadītājā pastāvīgi izraisa diskomforta sajūtu. Šis diskomforts rada stresu, bailes vai pat panikas lēkmes, viegli spējot ietekmēt situāciju uz ceļiem. Tomēr viss nav tik ļauni, kā varētu šķist – tikšana galā ar savām negatīvajām emocijām, gluži tāpat kā autovadīšanas prasmju uzlabošana, ir tikai laika jautājums.
Jāpiebilst, ka šādu fobiju uzreiz nevar uzskatīt par slimību, jo ir sliktāki gadījumi, kad cilvēki tik tiešām cieš no šīs fobijas, it īpaši, ja pirms tam ir piedzīvots kāds ceļu satiksmes negadījums, traumas vai problēmas. Šādos gadījumos gan cilvēkiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai spētu pārvarēt baiļu sajūtu un atkal iemācītos braukt droši.
Indivīds, kuram ir spēcīgas bailes no braukšanas ar automašīnu, var saskarties ne vien ar emocionāliem, bet arī ar fiziskiem simptomiem. Amaksofobijas gadījumā emocionālie simptomi izpaužas stresa, nemiera, baiļu vai nedrošības veidā, bet fiziskie simptomi izpaužas elpas trūkuma, reiboņu, pārmērīgas svīšanas, krampju vai ģīboņu veidā.
Indivīdiem, it īpaši jaunajiem autovadītājiem, kuriem piemīt šī fobija, ir bail braukt uzkalniņos, iekļūt sastrēgumos vai briesmās, ko var izraisīt citi transportlīdzekļu vadītāji. Vēlreiz jāatgādina, ka šīs fobijas iemesls vairākumā gadījumu ir vienkārši šaubas par nezināmo, kā arī autovadīšanas pieredzes trūkums, kas ir viegli labojams ar drošas braukšanas treniņiem. Šīs fobijas sekas kļūst bīstamas galvenokārt tad, kad autovadītājs piedzīvo fiziskos simptomus, jo tādās situācijās autovadītājs var zaudēt pilnīgu kontroli pār automobili un radīt briesmas arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Kā rāda pieredze, reakcijas no indivīdiem, kas cieš no jebkādām fobijām, var būt neprognozējamas, tāpēc ir būtiski atcerēties, ka, redzot autovadītāju, kas veic negaidītus un neadekvātus manevrus, kā arī brauc haotiski, ir nepieciešams ieturēt drošu braukšanas distanci un, ja ir tāda nepieciešamība, jāgriežas pēc kādas palīdzības.
Ja esat šīs fobijas upuru vidū, izvērtējiet kāda palīdzība ir nepieciešama tieši jums. Ir gadījumi, kad no fobijas palīdz atbrīvoties papildus braukšanas treniņi, kas ne vien uzlabo braukšanas prasmes, bet arī ceļ pašapziņu. Ja tomēr esat to fobijas upuru vidū, kas izjūt ļoti spēcīgus simptomus, liedzot pilnvērtīgi funkcionēt un vadīt automašīnu, noteikti vērsieties pie kāda speciālista, piemēram, psihologa vai psihoterapeita, vai lūdziet kādam kompetentam cilvēkam padomu, kā rīkoties jūsu situācijā.
Praksē amaksofobija ļoti bieži tiek ārstēta ar tādas terapijas palīdzību, kurā cilvēks tiek pieradināts braukt ar automašīnu, cenšoties izslēgt ar to saistītās, negatīvās emocijās, kā arī pārvarot paša uzliktos, psiholoģiskos ierobežojumus. Regulāri treniņi auto vadīšanas mākslā un sevis pilnveidošana ir rīcības, kas amaksofobijas pieveikšanu padara tikai par laika jautājumu.
