Biežāk uzdotie jautājumi

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas jeb OCTA polises iespējams iegādāties pie licencētām apdrošināšanas sabiedrībām, pie apdrošināšanas kompāniju aģentiem, kā arī pie apdrošināšanas starpniekiem jeb brokeriem.
Apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, kuras piedāvā OCTA apdrošināšanu:

  • “BALTA”;
  • “Baltijas apdrošināšanas nams”;
  • “Baltikums”;
  • “BALVA”;
  • “BTA”;
  • “ERGO” Latvija;
  • “Gjensidige” Baltic;
  • “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle;
  • “Seesam” Latvia;
  • “Swedbank” apdrošināšana.

Pateicoties 2008. gada jūnijā ieviestajām izmaiņām likumdošanā, kas paredzēja e-polises ieviešanu, sākās strauja OCTA tirdzniecība internetā, kas līdz šim ir ieguvusi arvien pieaugošu popularitāti. Ar OCTA tirdzniecību internetā nodarbojas gan apdrošināšanas kompānijas, gan apdrošināšanas brokeri, tāpēc likumdošanā ieviestās izmaiņas paredz OCTA polises iegādāšanos gan klātienē pie apdrošinātāja (apdrošināšanas sabiedrības vai brokera) vai e-polises iegādāšanos internetā (apdrošināšanas sabiedrības vai brokera mājaslapā). Jāpiemin, ka apdrošināšanas brokeri internetā, pielietojot OCTA polises cenas kalkulatorus, piedāvā nevis vienas konkrētas apdrošināšanas sabiedrības apdrošināšanas piedāvājumus, bet gan visu apdrošināšanas kompāniju apdrošināšanas piedāvājumus, no kuriem klients var izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko.

Jāpiemin, ka OCTA polisei ir vairāki veidi – standartlīgums, robežapdrošināšanas līgums, kā arī zaļā karte. Jāpiemin, ka internetā iespējams iegādāties tikai standartlīgumu, bet robežapdrošināšanas līgums un zaļā karte ir noformējami tikai klātienē.

Apmaksāt OCTA polisi, atkarībā no tās iegādes veida (klātienē vai internetā), iespējams skaidrā naudā, ar bankas maksājumu karti (kredītkarti vai debetkarti), internetbanku vai pārskaitījumu.
Noslēdzot OCTA līgumu klātienē, apdrošināšanas ņēmējam tiek izsniegta polises izdruka, noslēdzot līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekļus, polise tiek nosūtīta uz apdrošināšanas ņēmēja e-pasta adresi, noslēdzot līgumu internetā, e-polise tiek nosūtīta uz apdrošināšanas ņēmēja e-pasta adresi. Nepieciešamības gadījumā apdrošināšanas ņēmējs elektroniski nosūtīto polisi var izdrukāt.

Līdz ar ieviestajām izmaiņām OCTA polises oriģināls vairs nav iepriekš ierastās zaļās veidlapas veidā, bet gan tiek parakstīta un izsniegta izdrukas veidā uz baltas vai citas krāsas veidlapas, kā katrs apdrošinātājs nolemj. OCTA polises oriģināls, pārvietojoties Latvijas Republikas robežās, nav obligāti jāņem līdzi, jo nepieciešamības gadījumā, piemēram, policijai apturot transportlīdzekļa vadītāju, tiem ir piekļuve apdrošināto transportlīdzekļu datu bāzēm (LTAB vai CSDD), kur ir iespējams pārliecināties par konkrētā transportlīdzekļa apdrošināšanas spēkā esamību vai neesamību. Turpretī, dodoties ārpus Latvijas robežām uz ārvalstīm, OCTA polises oriģināls vai izdruka no interneta ir jāņem līdzi, jo ārvalstu policistiem nav piekļuves vienotai, starptautiskai datubāzei, tāpēc OCTA polise sniegs iespēju ārvalstu policistiem veikt precīzu apdrošināšanas pārbaudi.

Nobeigumā jāuzsver, ka OCTA polises esamība ir obligāta un par braukšanu bez tās pienākas sods, kas ietver gan naudas sodu (fiziskām personām – no 85 līdz 120 eiro, juridiskām personām – no 280 līdz 430 eiro), gan soda punktus (2 soda punktus kā fiziskām, tā juridiskām personām.

Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA, kā jau var noprast pēc nosaukuma vārdu salikuma, ir obligāta, un par piedalīšanos ceļu satiksmē bez OCTA apdrošināšanas polises pienākas sods. Sods par OCTA apdrošināšanas polisi nepienākas vien tādā gadījumā, kad transportlīdzeklis ir, taču tas netiek lietots, piedaloties ceļu satiksmē. Kāds un kāda apmēra sods pienākas par braukšanu bez OCTA polises, ir noskaidrojams raksta turpinājumā.

Mazliet precizējot OCTA nepieciešamību, jāsaka, ka tā, balstoties uz OCTA likumu, nepieciešama visiem sauszemes motorizētajiem transportlīdzekļiem, kas piedalās ES valstu un EEZ valstu teritorijas ceļu satiksmē. Kā zināms, OCTA polise sedz zaudējumus, ko transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījumā nodara trešajai personai vai trešās personas mantai. Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un samazinātu neapdrošināto skaitu, ir izstrādāta un pastāvīgi tiek pilnveidota sodu sistēma, kas attiecas uz braukšanu bez OCTA un ietver gan naudas sodus, gan citas sankcijas, kas šajā gadījumā ir soda punkti.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu sods par piedalīšanos ceļu satiksmē bez OCTA apdrošināšanas var būt sekojošs:

  • Fiziskām personām – 85 līdz 120 eiro un 2 soda punkti;
  • Juridiskām personām (par transportlīdzekļa došanu norīkojumā bez OCTA) – 300 līdz 450 eiro un 2 soda punkti.

Lieki pieminēt, ka pastāvīga soda punktu piešķiršana laikā gaitā personu var atstāt bez autovadītāja tiesībām. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju piedalās ceļu satiksmē bez OCTA apdrošināšanas, tādējādi cerot ietaupīt naudu, tomēr lieki teikt, ka sods par braukšanu bez OCTA apdrošināšanas ir krietni lielāks par apdrošināšanas prēmijas apmēru pat gadā, par morālo kaitējumu un materiālajiem zaudējumiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījumā un kas vainīgajai pusei (transportlīdzekļa vadītājam personīgi) OCTA neesamības gadījumā ir jāatlīdzina cietušajai pusei, nemaz nerunājot.

Jāpiemin Lielbritānijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktie pētījumi, kas pierāda, ka tie transportlīdzekļu īpašnieki, kuri neapdrošina savus spēkratus, ar ievērojami lielāku pārsvaru izdara arī citus pārkāpumus, piemēram, brauc alkohola reibumā, brauc ar transportlīdzekli tehniski neatbilstošā stāvoklī, kā arī ir iesaistīti ceļu satiksmes negadījos ar smagām sekām. Šī iemesla dēļ arī Latvijā pastāvīgi tiek pilnveidota sodu sistēma, kas bargi sodītu tos transportlīdzekļu vadītājus, kuri ir potenciāls drauds ne vien visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Būtiski pieminēt, ka mūsdienu fotoradari ir spējīgi fiksēt transportlīdzekļus, kas piedalās ceļu satiksmē bez OCTA apdrošināšanas, tādējādi, pārvietojoties pa Latvijas Republikas ceļiem, pastāv iespēja maksāt sodu pat vairākas reizes dienā.

Kā pieredzē novērots, katra apdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas brokeris piedāvā OCTA polisi par citu cenu, turklāt, arī regulāri pērkot OCTA polisi pie viena un tā paša apdrošinātāja no reizes un reizi OCTA polises cena mainās. Kādēļ tas tā notiek un kas ietekmē OCTA polises cenu?

Pirmkārt, kā jau pieminēts, katram apdrošinātājam ir tiesības noteikt savu OCTA polises cenu, paaugstinot to vai pazeminot, tomēr ir polises cenas daļa, kas nav atkarīga no apdrošinātāju izvirzītajiem nosacījumiem un peļņas ambīcijām, bet gan no vispārpieņemtajiem nosacījumiem, kas attiecas uz OCTA polises cenu. Kas ir šie vispārpieņemtie noteikumi, kas tik ļoti ietekmē polises cenu, aplūkosim raksta turpinājumā.

OCTA polises cenu jeb apdrošināšanas prēmiju nosaka katra apdrošināšanas sabiedrība individuāli, balstoties uz savu pakalpojumu cenu un daudziem, risku ietekmējošiem faktoriem, kas attiecas uz visiem apdrošināšanas ņēmējiem. Katrs apdrošinātājs izvērtē šos faktorus kopumā un nosaka galīgo apdrošināšanas maksas apjomu.
OCTA polises cenas jeb apdrošināšanas prēmijas noteikšanā tiek ņemti vērā sekojoši kritēriji:

  • Apdrošināšanas termiņš – jāpiemin, ka OCTA polises cena vienmēr ir lētāka, ja tā tiek pirkta uz ilgāku laika posmu, piemēram, ar termiņu uz 1 gadu (kas ir maksimālais apdrošināšanas termiņš), nevis uz 3 mēnešiem (kas ir minimālais apdrošināšanas termiņš).
  • Transportlīdzekļa tips – piemēram, autobusa vai kravas automašīnas apdrošināšana izmaksās dārgāk nekā, piemēram, vieglās automašīnas apdrošināšana;
  • Transportlīdzekļa pilnā masa – jo lielāka automašīnas pilnā masa, jo lielāka apdrošināšanas maksa;
  • Transportlīdzekļa vecums – jaunas vai pāris gadus vecas automašīnas apdrošināšanas polises cena būs augstāka nekā, piemēram, 10 gadus vecai automašīnai;
  • Transportlīdzekļa reģistrācijas vieta – ja transportlīdzeklis ir reģistrēts Rīgā vai tās rajonā, tā apdrošināšanas prēmija būs augstāka nekā citviet Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem;
  • Transportlīdzekļa īpašnieka juridiskais statuss – juridiskās personas apdrošināšanas prēmija būs lielāka nekā fiziskās personas OCTA polises cena;
  • Transportlīdzekļa izmantošanas veids – piemēram, automašīnai, kas tiek pielietota kā taksometrs, apdrošināšanas prēmija būs augstāka nekā privātā auto polises cena;
  • Transportlīdzekļa vadītāja braukšanas vēsture jeb bonus – malus klase – šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē galējo OCTA polises cenu;
  • Transportlīdzekļa vadītāja vecums – nereti neliels braukšanas stāžs ir faktors, kas paaugstina apdrošināšanas prēmijas apmēru.

Mūsdienās ikvienam interesentam ir pieejami OCTA kalkulatori, kas ir brīvi pielietojami internetā un ar kuriem ir aprēķināma provizoriskā OCTA polises cena pēc individuālajiem rādītājiem.

Kā noprotams, OCTA atlīdzību iespējams saņemt tikai pēc ceļu satiksmes negadījuma, turklāt, tikai tādā gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzekļa vadītājs nav vainīgs pie negadījuma izraisīšanas. OCTA atlīdzība pienākas ceļu satiksmes negadījumā cietušajam, kurš nav atzīts par vainīgu un kurš var būt transportlīdzekļa vadītājs vai īpašnieks, pasažieris (arī tāds, kas atradies negadījumu izraisījušajā transportlīdzeklī), gājējs, trešā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā ir bojāts īpašums jeb manta.

OCTA atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principiem un tiek aprēķināta, balstoties uz vairākiem ceļu satiksmes negadījuma faktoriem, piemēram, nodarīto zaudējumu apmēru personai vai tās mantai.

Lai saņemtu OCTA atlīdzību, pēc ceļu satiksmes negadījuma tas ir jāfiksē ar saskaņotā paziņojuma palīdzību vai izsaucot Ceļu policiju.

Saskaņotais paziņojums jāpilda, ja divas automašīnas ir viegli bojātas un var turpināt ceļu, proti, nav radušies tādi bojājumi, dēļ kuriem nevar vai saskaņā ar CSN ir aizliegts braukt, nav cietušo, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, neviens no transportlīdzekļu vadītājiem nav kādu apreibinoši vielu ietekmē, abas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses ir spējīgas vienoties par visiem būtiskākajiem negadījuma apstākļiem. Visos pārējos gadījumos par konkrēto ceļu satiksmes negadījumu ir jāziņo Ceļu policijai.

Pēc ceļu satiksmes negadījuma cik vien ātri iespējams jāinformē zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs, iesniedzot rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, vienojoties par zaudējumu atlīdzināšanas veidu un iesniedzot visus ar zaudējumiem saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus, proti, čekus vai kvītis par ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu veselībai nodarīto kaitējumu naudas izteiksmē. Ja zaudējumus nodarījusi automašīna, kas nav reģistrēta un apdrošināta Latvijā, jādodas pie tā apdrošinātāja pārstāvja Latvijā vai, ja tāda nav, pie jebkura apdrošinātāja, kas LTAB vārdā administrē OCTA garantijas fonda atlīdzību lietas.

Būtiski pieminēt, ka ceļu satiksmes negadījumā bojāto mantu nedrīkst remontēt līdz brīdim, kad tā ir atrādīta apdrošinātājam un ir notikusi vienošanās par tās remontu ar apdrošinātāju.
OCTA atlīdzina morālo kaitējumu un zaudējumus, kas saistīti ar:

  • transportlīdzekļa bojājumiem;
  • transportlīdzekļa bojāeju;
  • transportlīdzekļa evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā īpašnieka vai lietotāja remonta vietai vai dzīvesvietai jebkurā Latvijas vietā;
  • ceļu, būvju un ēku bojājumiem, ja to īpašnieks ir pieprasījis zaudējumu atlīdzību par tiem nodarīto kaitējumu;
    kaitējumu videi;
  • cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādēs;
  • cietušās personas kopšanu;
  • ārstniecisko līdzekļu iegādi un ārstniecisko uzturu;
  • ārstēšanos mājas apstākļos, tajā skaitā arī ceļa izdevumiem, kas rodas, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes;
  • protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;
  • nesaņemtajiem ienākumiem, kas radušies pārejošas darbnespējas dēļ;
  • kompensāciju par darbspēju zudumu;
  • kompensāciju par apgādnieka nāvi, kas ietver nesaņemtos ienākumus, kas pienākas apgādājamajiem, un apbedīšanas izdevumus;
  • cietušā fizisko traumu;
  • cietušā sakropļojumu vai invaliditāti;
  • laulātā, apgādājamā vai apgādnieka nāvi;
  • apgādājamā vai apgādnieka I grupas invaliditāti;
  • mantai nodarītajiem zaudējumiem.

OCTA polise paredz transportlīdzekļa īpašnieka vai pilntiesīga tā vadītāja civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem trešajai personai vai tās mantai, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma laikā.
Zaudējumus, kas radušies OCTA apdrošināšanas laikā, sedz tā apdrošināšanas sabiedrība, kas ir apdrošinājusi vainīgā jeb nodarījumā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim nav spēkā esošas OCTA polises, zaudējumus sedz LTAB jeb Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, bet vēlāk šie zaudējumi tiek piedzīti no vainīgās personas.
OCTA apdrošināšana sedz gan kaitējumu, kas nodarīts personai, gan materiālos zaudējumus, kas nodarīti mantai. Iestājoties apdrošināšanas gadījumiem, vainīgo transportlīdzekļu īpašnieku OCTA apdrošinātāji sedz zaudējumus cietušajām personām, nepārsniedzot šādus atbildības limitus:

  • personām nodarīto kaitējumu atlīdzināšanai līdz 5 000 000 eiro neatkarīgi no trešo personu skaita;
  • mantai nodarīto kaitējumu atlīdzināšanai līdz 1 000 000 eiro neatkarīgi no trešo personu skaita.

OCTA polise sedz riskus, kas var radīt zaudējumus mantai. Šie riski ir:

  • transportlīdzekļa bojājumi;
  • transportlīdzekļa bojāeja (tehniski neiespējams vai ekonomiski nepamatots remonts);
  • transportlīdzekļa evakuācija no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā īpašnieka vai lietotāja remonta vietai vai dzīvesvietai jebkurā Latvijas vietā;
  • ceļu, būvju un ēku bojājumi, ja to īpašnieks ir pieprasījis zaudējumu atlīdzību par tiem nodarīto kaitējumu;
    kaitējums videi.

OCTA polise sedz arī tos riskus, kas var radīt zaudējumus personai. Šie riski ir:

  • cietušās personas nogādāšana, ievietošana, uzturēšana, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādēs;
  • cietušās personas kopšana;
  • ārstniecisko līdzekļu iegāde un ārstnieciskais uzturs;
  • ārstēšanās mājas apstākļos, tajā skaitā arī ceļa izdevumi, kas rodas, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes;
  • protezēšana, endoprotezēšana un tehnisko palīglīdzekļu iegāde vai noma;
    nesaņemtie ienākumi, kas radušies pārejošas darbnespējas dēļ;
  • kompensācija par darbspēju zudumu;
  • kompensācija par apgādnieka nāvi, kas ietver nesaņemtos ienākumus, kas pienākas apgādājamajiem, un apbedīšanas izdevumus.

OCTA polise sedz arī nemateriālos zaudējumus jeb morālo kaitējumu, kas saistīts ar sāpēm un ciešanām par:

  • cietušā fizisko traumu;
  • cietušā sakropļojumu vai invaliditāti;
  • laulātā, apgādājamā vai apgādnieka nāvi;
  • apgādājamā vai apgādnieka I grupas invaliditāti;
  • par mantai nodarītajiem zaudējumiem.

Bonus – malus ir sistēma, kas vērtē transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīga valdītāja apdrošināšanas riskus. Pēc šīs sistēmas vadās apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. Jāsaka, ka bonus – malus ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē OCTA polises cenu.
Kopumā var izšķirt 17 bonus – malus klases, proti:

  • no 1. līdz 5. klasei ir malus jeb paaugstināta riska klases, kas parasti pienākas tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas ir vainojami pie ceļu satiksmes negadījumiem;
  • no 7. līdz 17. klasei ir bonus jeb pazemināta riska klases, kas parasti pienākas disciplinētiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas nav vainojami pie ceļu satiksmes negadījumiem un kas regulāri ir regulāri OCTA polises pircēji;
  • 6. klase – sākuma bonus – malus klase bez noteikta (ne paaugstināta, ne pazemināts) riska, kas parasti pienākas jebkuram transportlīdzeklim, kam pirmo reizi tiek pirkta OCTA polise.

Bonus – malus klases pārrēķināšana notiek katra gada 15. septembrī, un tās pārrēķinu veic LTAB jeb Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs. Transportlīdzekļa bonus – malus klase tiek aprēķināta automātiski, pēc LTAB izstrādātas vērtēšanas sistēmas, izvērtējot vienam īpašniekam piederošo (vienas kategorijas) transportlīdzekļu apdrošināšanas vēsturi, balstoties uz tādiem kritērijiem kā:

  • CSN jeb ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā, par kuriem pieņemts apdrošināšanas sabiedrības vai LTAB lēmums par atlīdzības izmaksu, nosakot transportlīdzekļus pēc personas koda (fiziskām personām) vai uzņēmuma reģistrācijas numura (juridiskām personām);
  • Kopējais apdrošināšanas dienu skaits pēdējo 11 gadu laikā;

Vienkāršiem vārdiem sakot, ja īpašniekam ir vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi, tiem visiem tiek aprēķināta vienota bonus – malus klase, tāpēc, ja notiek ceļu satiksmes negadījums, kurā vainojams tikai viens no īpašniekam piederošajiem transportlīdzekļiem, tiek ietekmēts arī visu pārējo transportlīdzekļu vērtējums. Varētu teikt, ka bonus – malus klase ir tiešs apdrošināmā apdrošināšanas vēstures atspoguļojums.
Bonus – malus klases pazemināšana vai paaugstināšana:

  • Klase tiek pazemināta, ja kārtējā aprēķinu periodā apdrošināmais ir izraisījis CSN (klašu skaits atkarīgs no negadījumu skaita un rakstura);
  • Klase tiek paaugstināta par vienu klasi, ja kārtējā aprēķinu periodā apdrošināmais nav izraisījis CSN un transportlīdzekļa apdrošināšanas periods nav mazāks par 275 dienām gadā;
  • Klase netiek paaugstināta, ka transportlīdzekļa apdrošināšanas periods ir mazāks par 275 dienām gadā.

Bonus – malus klašu iedalījums pēc transportlīdzekļa veida:

  • Vieglie automobiļi V1 – V6 kategorijās;
  • Kravas automobiļi K1 – K2 kategorijās;
  • Kravas automobiļi K3 – K6 kategorijās;
  • Autobusi A1 – A2 kategorijās;
  • Autobusi A3 – A4 kategorijās;
  • Motocikli M1 – M2 kategorijās;
  • Traktortehnika TR1 – TR2 kategorijās.

Ņemot vērā to, ka transportlīdzekļa lietotājs ir tiesīgs reģistrēt faktisko transportlīdzekļa vadītāju, bonus – malus klase var tikt aprēķināta:

  • Transportlīdzekļa reģistrētajam īpašniekam, kas var būt fiziska vai juridiska persona;
  • Transportlīdzekļa turētājam, kas arīdzan var būt fiziska vai juridiska persona.