Braukšanas kultūras saistība ar dzīves līmeni

Latvijas šoferi ļoti bieži tiek kritizēti par to zemo braukšanas kultūru. Katram šajā saistībā ir savs viedoklis – gan ikdienas satiksmes dalībniekiem, gan apdrošināšanas speciālistiem, gan ceļu policistiem, kā arī satiksmes psihologiem.

Neskatoties uz to, ka novērojumi ir dažādi, jāatzīst, ka transportlīdzekļu vadītāju braukšanas kultūra pēdējās desmitgadēs tomēr ir mainījusies. Šim secinājumam piekrīt arī satiksmes psiholoģijas eksperti, kuri savā praksē ir novērojuši, ka braukšanas kultūras saknes ir meklējamas pašas tautas vērtībās, proti, mēs braucam tā, kā dzīvojam. Ja transportlīdzekļa vadītājs neievēro ceļu satiksmes noteikumus, tad arī citās savas dzīves sfērās tam ir tendence pārkāpt likumus un noteikumus.

Kā pierāda fakti, arī Latvijā ir novērojama šāda šoferu attieksmes maiņa, bet atbilstoši tiesiskie regulējumi tomēr ir snieguši pozitīvus rezultātus. Proti, ja deviņdesmito gadu sākumā Latvijā par auto apdrošināšanu neviens neko nenojauta un pat neiedomājās, ka ceļu satiksmes problēmsituācijas iespējams risināt ne vien ar sarunāšanu vai noziedzīgu nodarījumu palīdzību (tiesu vai smagākos gadījumos), bet gluži vienkārši piezvanot savam apdrošinātājam.

Ja jāvērtē konkrēta statistika, jāsecina, ka kopumā šoferi ir kļuvuši pieklājīgāki, tomēr pārkāpumi tāpat ir gana daudz. Kā izpētījuši ceļu satiksmes psihologi, viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas transportlīdzekļu vadītāju uzvedību uz ceļiem, ir to kultūras vērtības. Pašlaik, postkomunisma laikā, īpaši svarīga cilvēku acīs ir vara, tādēļ ir būtiski to nodemonstrēt arī apkārtējiem – izrādot savu jauno automašīnu un pierādot tās jaudu. Tāda savas varas demonstrēšana noved pie riskantas uzvedības uz ceļiem.

Rupju pārkāpumu un agresīvu pārkāpumu krietni mazāk ir tajās valstīs, kurās iedzīvotāji viens pret otru izturas ar atbildību un rūpējas par citiem, braucot uzmanīgāk. Šāda ceļu satiksmes dalībnieku savstarpējā attieksme ir novērojama Rietumeiropas demokrātiskajās valstīs. Ja vērtībās un kultūras līmenī ir pieņemts rūpēties par citiem cilvēkiem, tad arī satiksmes drošība ir augstāka.

Tāpat psihologi izpētījuši, ka cilvēka vispārējā izturēšanās un attieksme citās tā dzīves sfērās ietekmē to, kā šis cilvēks vada automašīnu un kāda ir viņa braukšanas kultūra. Par piemēru varam minēt situāciju, kurā cilvēks savā darba vietā atļaujas veikt mahinācijas vai nemaksā nodokļus – šāds cilvēks noteikti nevar vadīt automašīnu korekti. Kā izpētīts, pastāv cieša korelācija jeb saistība starp to, kāds cilvēks ir sadzīvē, un to, kā viņš vada automašīnu.

Kā jau pieminēts, deviņdesmitajos gados Latvijā tika pieļauti daudz un rupji ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, bet pašlaik situācija jau uzlabojas. Tomēr mēs nevaram cerēt, ka viss mainīsies pusgada laikā, jo šāda braukšanas kultūra ir tikusi kultivēta vairākus gadu desmitus. Pašlaik sabiedrībai būtu jāiemācās pareizi izmantot šobrīd pieejamās tehniskās zināšanas, tādējādi uzlabojot Latvijas satiksmes drošību un braukšanas kultūru. Lai braukšanas kultūrā būtu strauji un redzami uzlabojumi, nepieciešams izveidot arī atbilstošu regulējumu, kurā ceļu satiksmes noteikumus ir vieglāk ievērot, nevis pārkāpt. Līdz ar tiesisko regulējumu nepieciešami arī tehniskie ierobežojumi un adekvāti sodi, kā arī sociālā spiediena attīstīšana uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, pieprasot no tiem normu ievērošanu.

Braukšanas kultūras uzlabojumi Latvijā ir radušies, pateicoties apdrošināšanas un attiecīgo varas iestāžu darba pārstrukturizēšanai. Ja šobrīd kāds atļaujas ceļu satiksmē uzvesties tā, kā to varēja atļauties deviņdesmitajos gados, tad noteikti izceļas starp pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Kā pierāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, proti, ja 2004. gadā tika reģistrēti 48912 negadījumi, tad jau 2012. gadā tika reģistrēti 34668 negadījumi, kas ir par 29% mazāk. Jāpiebilst, ka šis samazinājums ir noticis, neskatoties uz to, ka kopējais automašīnu skaits ceļu satiksmē ir būtiski palielinājies. Arī apdrošinātāji norāda, ka, salīdzinot ar 2008. gadu, kad tika pieņemti apmēram 7000 atlīdzību pieteikumi, šobrīd šis skaits ir samazinājies par gandrīz 2,5 reizēm.

Par notikušo situācijas maiņu savs viedoklis ir arī satiksmes psihologiem. Lai atbildētu uz, iespējams, daudzu jautājumu, kāda nozīme šajā jautājumā ir satiksmes psihologiem, jāpiemin, ka tieši šie speciālisti ļoti bieži palīdz praktisku jautājumu risināšanā, proti, tie palīdz dažādām institūcijām izprast, piemēram, kā transportlīdzekļu vadītāji novērtē apkārtējo vidi, kādas ceļa zīmes tie ievēro un kā tās uztver. Jāpiemin, ka dažādi satiksmes psiholoģijas eksperimenti tiek plaši izmantoti tādās Eiropas valstīs kā, piemēram, Somijā un Nīderlandē, lai izpētītu transportlīdzekļu vadītāju rīcību un panāktu kādus satiksmes uzlabojumus. Eiropā satiksmes drošības uzlabošanai nereti tiek izmantoti arī neparasti pētniecības veidi, piemēram, dažādu ilūziju veidošana uz ceļa vai ceļmalās, lai novērotu vadītāju uzvedību dažādās situācijās.

Kā atzinuši gan satiksmes psihologi, gan apdrošinātāji, satiksmes drošību nav iespējams nodrošināt tikai ar vienas kampaņas palīdzību vai stingriem ceļu policijas sodiem – svarīgākais ir mainīt sabiedrības uzskatus. Ja tiks celts sabiedrības kultūras līmenis un vērtības, būs novērojami uzlabojumi arī ceļu satiksmē.