Ceļu satiksme Latvijā, 2016. gadā

Ir apkopoti ceļu satiksmes dati par 2016. gadu. Priecīgā ziņa ir tā, ka 2016. ir bijis līdz šim drošākais gads uz Latvijas ceļiem, taču vēl joprojām statistikas dati nav tik labi, kā mums gribētos un ceļu drošības ziņā Latvija joprojām atpaliek no vidējiem Eiropas rādītājiem. Atsevišķos ceļu satiksmes negadījumu veidos, skaits pat ir audzis un joprojām ir problēmas ar ceļu satiksmes infrastruktūru, jo īpaši gājējiem un velosipēdistiem. Papētīsim sīkāk, kāds šis gads ir bijis no ceļu satiksmes drošības viedokļa.

Kā jau tika minēts, kopumā gads ir bijis līdz šim drošākais. Īpaši iepriecinoši ir tas, ka ievērojami ir samazinājies letālo gadījumu skaits, ceļu satiksmes negadījumos, proti, par 25% ir sarucis bojā gājušo autovadītāju un pasažieru skaits. Ja 2015. gadā autoavārijās dzīvību zaudēja 188. cilvēki, tad šogad 157. Pozitīvi ir vērtējams arī tas, ka šis skaits arī ilgtermiņā turpina kristies un salīdzinot ar 2006. gadu tas ir samazinājies gandrīz trīs reizes. No visiem autoavārijās bojā gājušajiem, ievērojami lielākā daļa ir paši autovadītāji un viņu pasažieri. Kopumā 2016. gadā autoavārijās dzīvību zaudēja 70 autovadītāji vai pasažieri. Otra lielākā bojā gājušo grupa ir gājēji. Avārijās dzīvību zaudēja 55 gājēji. 12 bojā gājušie bija motociklisti, 6 mopēdisti, 7 velosipēdisti un 6 citu transportlīdzekļu vadītāji.

Ļoti laba ziņa ir tā, ka autovadītāji ir kļuvuši apzinīgāki un 2016. gadā ir samazinājies to autovadītāju skaits, kas pie stūres ir sēdušies alkohola reibumā. Tam ir arī faktiski panākumi, jo ievērojami ir samazinājies tajās avārijās bojā gājušo skaits, kuras ir izraisījuši šoferi alkohola reibumā. Kopš 2006. gada šādās avārijās bojā gājušo skaits ir sarucis aptuveni 7 reizes. Eksperti min, ka par iemeslu autovadītāju apzinīgumam varētu būt tieši brīdinošās reklāmas kampaņas, kā arī regulārie policijas reidi, kas tiek rīkoti tieši ar mērķi, pārbaudīt, vai transportlīdzekļu vadītāji nav lietojoši alkoholu vai citas apreibinošas vielas.

Būtiski ir arī tas, ka autovadītāji ir sākuši īpaši piedomāt pie nepilngadīgo pasažieru drošības. 2016. gadā avārijās bojā gāja 2 bērni vecumā līdz 15 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo, 2015. gadu, situācija ir ievērojami uzlabojusies, jo tad šis skaits bija 11 bērni. Cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš drošības jostām un par to lietošanas nepieciešamību brīdina arī savus bērnus, kā arī pašiem mazākajiem pasažieriem tiek nodrošināti bērnu sēdeklīši.

Arī bojā gājušo gājēju skaits ir sarucis, taču šos datus par iepriecinošiem gluži uzskatīt nevarētu. Vēl joprojām, trešā daļa avārijās bojā gājušo ir tieši gājēji. Kā jau tika minēts iepriekš, pērnajā gadā uz ceļiem bojā gāja 55 kājāmgājēji. Salīdzinot, ar citu valstu rādītājiem, šie dati ir visai šausminoši. Vēl jo ļaunāku visu padara tas, ka gājēji avārijās visvairāk iet bojā tieši pilsētās, nevis uz tumšiem lauku ceļiem, kur šīs avārijas varētu uzskatīt par neuzmanības izraisītām nelaimēm. Gājēji iet bojā, galvenokārt, nepiemērotās ielu infrastruktūras dēļ, kas ir orientēta tikai un vienīgi uz autovadītāju interesēm.

Mazliet bēdīgāks ir fakts, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits kopumā šajā gadā ir palielinājies, tomēr vairumam no tiem nav traģisku seku. Ļoti daudz negadījumu ir ar minimālām sekām un bez cietušajiem, kas tiek atrisināti ar saskaņoto paziņojumu palīdzību. Sīko ceļu satiksmes negadījumu pieaugums ir skaidrojams ar autoparka pieaugumu.

Kopumā jāsecina, ka autovadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku kultūra un tolerance ir būtiski augusi, kā arī ceļu satiksmes dalībnieki ir kļuvuši apzinīgāki, gan pastiprinātās policijas kontroles, gan dažādu aģitāciju dēļ. Gājēji arvien vairāk lieto atstarojošus elementus, pārvietojoties diennakts tumšajā laikā un autovadītāji mazāk brauc alkohola reibumā un vairāk ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Visticamāk ceļu satiksmes dalībnieku apziņa ar laiku tikai augs un ceļu satiksmes negadījumi, kas izraisīti neuzmanības vai agresīvas pārvietošanās dēļ, saruks. Lielākas problēmas pagaidām sagādā tieši ceļu satiksmes infrastruktūras nepilnības. Atbildīgās personas skaidro, ka viņi darīs visu iespējamo, lai iespējami samazinātu nepareizas infrastruktūras izraisītus ceļu satiksmes negadījumus. Ir jāpanāk, ka visu veidu ceļu satiksmes dalībniekiem ir dota iespēja droši un ērti pārvietoties, neapdraudot savu dzīvību. Ja mēs panāksim, ka gājējiem izdevīgāk ir šķērsot ceļu droši, negadījumu skaits saruks ļoti strauji.