Kas ir biodīzelis un kā to izmantot?

Naftas krājumi pamazām izsīkst un tradicionālos enerģijas avotus automašīnu darbībai, nepieciešamas aizvietot ar jauniem. Jau kādu laiku populārs alternatīvās enerģijas avots ir biodīzeļdegviela. Tās izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības, bet ne visi transporta līdzekļu vadītāji ir informēti par biodīzeļdegvielu un tās izmantošanu.

Biodīzeļdegviela ir atjaunojams, parastās naftas dīzeļdegvielas aizvietotājs. Tas tiek gatavots no vairākām izejvielām kā, piemēram, pārstrādātas cepamās eļļas, augu eļļām un dzīvnieku izcelsmes taukiem. Šīs eļļas tiek pārstrādātas izmantojot pāresterificēšanas procesus. Pārsvarā biodīzeļa izgatavošanā tiek izmatoti rapšu eļļa, sojas eļļa vai palmu eļļa. Mūsdienās ļoti populāra ir arī iepriekš izmantotas cepamās eļļas pārstrādāšana. Šo eļļu iegūst, piemēram, no restorāniem un citām ēdināšanas iestādēm. Izmantot tīru, speciāli iegūtu eļļu ir ļoti dārdi un tādā gadījumā biodīzeļa cenas vairs nespēj konkurēt ar naftas izcelsmes degvielu. Biodīzeļdegviela ir vienīgā plaši pieejamā biodegviela, kuras ražošanas apjomi gada laikā pārsniedz miljardu galonus.

Biodīzeļdegvielas izmantošanai, salīdzinājumā ar naftas izcelsmes degvielu ir vairākas būtiskas priekšrocības. Vislielākais ieguvums ir daudz mazāks kaitējums apkārtējai videi. Šo degvielas veidu var nosaukt par oglekļa neitrālu. Arī biodīzeļdegvielas ražošanas un patērēšanas procesā notiek CO2 izmešu emisija, bet kad eļļas augu raža aug, tā absorbē lielāku CO2 izmešu daudzumu, nekā tas tiek saražots. Vēl gan jāņem vērā fakts, ka CO2 izdalās no eļļas augiem izmantotā biomēslojuma un labības novākšanas procesā, bet kopumā tā vienalga ir dabai draudzīgāka, ko var pierādīt, veicot degvielas dzīves cikla analīzi.

Vēl viena būtiska biodīzeļdegvielas priekšrocība ir ātrāka bioloģiskā noārdīšanās, turklāt tā nav toksiska. Tas nozīmē, ka izlīstot biodīzeļdegvielai, dabai netiek nodarīts tik liels kaitējums, kā tas būtu fosilo enerģijas avotu noplūdes gadījumā, turklāt biodīzeļdegvielai ir daudz augstāka uzliesmošanas temperatūra, kas nozīmē, ka tā ir daudz ugunsdrošāka.

Protams, biodīzeļdegvielai ir arī savi trūkumi. Kā pašu būtiskāko trūkumu var minēt lielāku degvielas patēriņu. Izmantojot biodīzeli ir jārēķinās, ka degvielas patēriņš palielināsies par 5 – 6%. Vēl biodīzeļdegviela var oksidēties un veidot nosēdumus, ja tā tiek ilgi glabāta. Biodīzeļdegvielas izmantošana var arī samazināt transporta līdzekļa jaudu, bet šie trūkumi nav tik būtiski, salīdzinot ar priekšrocībām.

Pārsvarā visos parastajos dīzeļdzinējos var izmantot arī biodīzeļdegvielu. Reizēm ir nepieciešamas nelielas degvielas sistēmas modifikācijas, kā, piemēram, jānomaina gumijas degvielas vadi, degvielas filtru gumijas, blīvgredzeni utt., taču vairumā gadījumu tās var veikt diezgan vienkārši un bez lielām izmaksām. Biodīzeļdegvielai pat ir šķīdinošas īpašības, kas palīdz attīrīt degvielas tvertni. Ja iepriekš ir lietota parastā dīzeļdegviela, uz degvielas tvertnes sienām un caurulēs rodas nosēdumi, kurus var iztīrīt ar biodīzeļdegvielu. Ar to gan ir jāuzmanās, jo izvēloties nepareizu dīzeļdegvielu, visi uzkrātie netīrumi var aizsprostot degvielas filtrus.

Biodīzeļdegviela parasti nav pieejama visās degvielas uzpildes stacijās, tāpēc to ieteicams iegādāties vairumā. Tādā gadījumā ir jāievēro arī pareiza degvielas uzglabāšana. Būtībā tā nav īpaši atšķirīga no parastās degvielas uzglabāšanas. To jāuzglabā tīrā, sausā un tumšā vidē. Ieteicamie uzglabāšanas tvertnes materiāli ir alumīnijs, teflons vai tērauds. Jāizvairās no vara, misiņa, svina, alvas vai cinka tvertnēm.

Kopumā var teikt, ka biodīzeļdegvielas izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības, tomēr tās vairāk ir saistītas ar kopējo vides uzlabošanu un globālās sasilšanas riska mazināšanu. Ja transporta līdzekļa vadītājam svarīgāk ir ietaupīt naudu un laiku, diez vai viņš izvēlēsies šo degvielas veidu.