Par mūsu bīstamajiem meža draugiem uz ceļa

Ar katru dienu, arvien straujāk tuvojas laiks, kad autovadītājiem vajadzētu kļūt īpaši piesardzīgiem un uzmanīgiem, braucot kā pa lauku ceļiem un meža ielokos, tā arī pa šosejām. Kā liecina Valsts policijas statistika, pērnajā gadā notikuši 300 šāda veida ceļu satiksmes negadījumi. Šajos ceļu satiksmes negadījumos dažāda smaguma traumas guva 40 cilvēki, bet vienā gadījumā bija arī viens bojāgājušais.

Kā rudenī, tā arī pavasarī meža dzīvnieki sāk intensīvi migrēt un pārvietoties, meklējot sev jaunas dzīvesvietas. Liela daļa no šiem dzīvniekiem ir jauni un nepieredzējuši, tāpēc autovadītājiem kļūst par īpaši bīstamiem, jo šiem dzīvniekiem vēl nav pieredzes un, šķērsojot ceļu, tie ir pārdroši. Situāciju vēl ļaunāku padara fakts, ka šajās sezonās arī laika apstākļi nelutina, proti, lielāko dienas daļu valda apmācies laiks, krēsla vai tumsa, tāpēc redzamība uz ceļiem ir sliktāka un pamanīt pār ceļu skrienošus dzīvniekus ir vēl grūtāk.

Dzīvnieki, kas autovadītājiem ir īpaši bīstami, ir tādi pārnadži kā alnis, staltbriedis, mežacūka, kā arī stirna. Jāpiebilst, ka automašīnas sadursmes ar alni parasti ir vissmagākās, jo, balstoties uz statistiku, šajos ceļu satiksmes negadījumos smagas traumas gūst kā cilvēki, tā arī automašīnas, kas visbiežāk pēc sadursmes nav pat atjaunojamas.

Jāpiebilst, ka intensīvākais meža dzīvnieku sirošanas laiks iestājas krēslā, kad tie sāk aktīvāk pārvietoties, meklējot barību. Runājot par vietām, kur pastāv lielākā iespēja satikties ar meža dzīvniekiem, jāmin vietas, kur meža masīvi vai puduri robežojas ar lauksaimnieciskajām zemēm, jo šādās vietās meža dzīvnieki parasti pārvietojas, lai barotos uz lauksaimniecības laukiem. Nevajadzētu aizmirst arī par lauksaimniecības kultūrām, jo, piemēram, ziemas rapsis ir tas, kas piesaista staltbriežus un stirnas, un liek tiem nākt laukā no meža baroties. Tāpat ļoti bīstamas ir arī tās vietas, kur abās ceļa pusēs atrodas mežs šaurās joslās, kas savieno dažādus meža masīvus.

Īpaši smagas avārijas var izvērsties uz lielceļiem, kā arī ārpus apdzīvotām vietām, kur vairākumā gadījumu atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Tomēr arī apdzīvotās vietās, kurās nav ceļu apgaismojuma, dzīvnieks, kas ir pēkšņi parādījies uz ceļa braucamās daļas, var radīt kā pietiekami lielus bojājumus automobilim, tā arī nepatīkamus emocionālos pārdzīvojumus autovadītājam, piemēram, izbīli un stresu. Piemēram, gadījumā, kurā, braucot ar ātrumu 50 km/h, automašīnas priekšā izskrēja zaķis, tika pamatīgi sabojāts automašīnas buferis un miglas lukturi, nodarot autovadītājam finansiālos zaudējumus 750 eiro apmērā.

Ieteikumi autovadītājiem:

• Pats būtiskākais ir būt uzmanīgiem uz ceļiem un obligāti ievērot speciālās ceļa zīmes, kas izstādītas vietās, kurās pastāv vislielākā varbūtība, ka uz ceļa var izskriet kāds meža dzīvnieks.
• Autovadītājiem vajadzētu būt uzmanīgiem ne vien uz ceļa, bet arī censties pārredzēt situāciju abās ceļa malās, kā arī mežmalās, laukos un pļavās, kas pieguļ blakus ceļam.
• Ja kādā no iepriekš minētajām vietām ir redzams dzīvnieks, nevajadzētu aizmirst, ka tas var arī pēkšņi šķērsot ceļu.
• Noteikti jāatceras, ka ceļu nereti šķērso uzreiz vairāki dzīvnieki baros, tāpēc pēc pirmā dzīvnieka, kas pārskrējis ceļu, jābūt vērīgiem, rēķinoties ar to, ka tūlīt var skriet arī citi dzīvnieki.
• Ja tomēr gadās sadurties ar kādu savvaļas dzīvnieku, par to vajadzētu informēt Ceļu policija, kas savukārt informēs Valsts meža dienestu un norādīs, kā vajadzētu rīkoties tālāk.
• Ir aizliegta traumētā vai mirušā dzīvnieka piesavināšanās, jo tas ir Medību likuma pārkāpums, par ko var piemērot naudas sodu līdz pat 350 eiro.
• Ja notriektais dzīvnieks var apdraudēt citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ja vien iespējams, vajadzētu pārvietot dzīvnieka ķermeni uz ceļa nomali.

• Ja cietušajam auto ir noformēta KASKO apdrošināšana, konkrētās polises noteiktajos termiņos vajadzētu sazināties ar savu apdrošināšanas kompāniju un aizpildīt iesniegumu par notikušo negadījumu.