Robotiskās automašīnas jeb pašbraucošie auto
Filmās par nākotni bieži var redzēt dažādas robotizētas iekārtas, kas darbojas pašas no sevis, tajā skaitā pašbraucošas automašīnas. Daudziem šķiet, ka robotizētas automašīnas, kas brauc pašas, vēl joprojām ir futūristisks, neaizsniedzams sapnis, tomēr robotisko automašīnu ēra ir pavisam tuvu. Jau tagad tādi automašīnu ražotāji kā BMW, Mercedes un Tesla ir ko tamlīdzīgu izveidojuši, vai arī ir tam ļoti tuvu.
Pēc definīcijas pašbraucošās jeb robotiskās automašīnas ir jebkuras automašīnas, kas var pašas pārslēgt ātrumus, manevrēt un bremzēt pilnībā bez autovadītāja vai ar nelielu autovadītāja līdzdalību. Tātad robotiskās automašīnas var iedalīt divās grupās – pilnībā un daļēji automatizētās. To darbību sekmē sensori, kas spēj atpazīt dažādus šķēršļus, luksofora gaismas, ceļazīmes un ceļa apzīmējumus, kā arī īpaša programmatūra, kas spēj apstrādāt saņemtos datus un likt automašīnai uz tiem reaģēt.
Pie šādu automašīnu izstrādes darbojas ne vien automašīnu ražotāji, bet arī informāciju tehnoloģiju kompānijas. Piemēram, kompānija Google jau 2015. gadā paziņoja, ka izmēģinās savu pirmo pašbraucošo automašīnu. Pie pašbraucošo automašīnu projekta tā strādā jau kopš 2009. gada. Tieši kompānija Google pagaidām ir vadošā šo automašīnu izstrādē. Tā arī veiksmīgi izmēģināja savu pirmo robotizēto automašīnu un paziņoja, ka 2020. gadā izlaidīs šīs automašīnas tirdzniecībā. Pagaidām gan šīs automašīnas vēl joprojām tiek testētas un izstrādātas līdz tādam līmenim, lai tās droši varētu palaist uz ceļiem ar intensīvu satiksmi.
Arī dažādi citi pētījumi liecina par to, ka šāda veida automašīnas uz ielām parādīsies pavisam drīz. Piemēram, arī pēc pētījumu kompānijas BI Intelligence datiem, robotisko automašīnu masveida ražošanu varētu uzsākt aptuveni 2020. gadā. Šie pētījumi ir balstīti uz līdzšinējo situāciju robetisko automašīnu ražošanā un to attīstību pēdējo gadu laikā. Tiek lēsts, ka tehnoloģiju attīstība ir pietiekoši strauja un veiksmīga, taču robotisko automašīnu ražotājiem var nākties saskarties ar daudzām citām problēmām, lai veiksmīgi tās palaistu tirgū.
Daudzās valstīs šādu automobiļu izmantošana ir aizliegta. Nav atļauti automašīnu izmēģinājumi ielās, jo nav skaidri zināms, kā tās reaģēs dažādās situācijās. Tās tomēr nespēj pašas domāt un operatīvi pieņemt lēmumus nestandarta situācijās, turklāt sistēmā var gadīties kāda kļūda. Pagaidām lielākais šķērslis ir tieši likumdošana un cilvēku skeptiskā attieksme pret šādu tehnoloģiju izmantošanu. Paši robotisko automašīnu izgudrotāji un ražotāji gan apgalvo pretējo, proti, ka šādu automašīnu izmantošana ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu un jau pirmajos gados, kad automašīnas tiks laistas apgrozībā, letālo avāriju skaits tika samazināts par vairākiem tūkstošiem. Šīs automašīnas spētu veikt dažādas darbības un manevru laikā, kad autovadītāja uzmanība ir novērsta no ceļa. Lielākā daļa avāriju tiek izraisītas tieši autovadītāju neuzmanības dēļ, kas arī ir galvenais arguments, kas pierāda šo apgalvojumu patiesumu.
Vēl viens iemesls, kāpēc robotiskās automašīnas sākumā varētu parādīties uz ielām samērā reti ir to dārgās izmaksas. Tā kā ražošanas izmaksas ir ļoti augstas, arī pašas automašīnas, kas pieejamas tirdzniecībā visticamāk būs ļoti dārgas. Vismaz sākumā tās nevarēs atļauties visi, kas vēlēsies.
Varam būt droši, ka robotiskās automašīnas nav tikai neaizsniedzama nākotnes ilūzija, bet gan tuvāko laiku realitāte. Tās pavisam noteikti tiks ražotas un pārdotas, bet to, cik strauji tās parādīsies uz ielām un iespējams pat izkonkurēs parastās automašīnas, galvenokārt ir atkarīgs no cilvēku attieksmes. Vai mēs vairāk uzticēsimies savām auto vadīšanas prasmēm, vai tehnoloģijām?
