Satiksmei bīstamie personības tipi

Šī gada augustā piedzīvotais, lielais negadījumu skaits uz Latvijas ceļiem liek padomāt par autovadītāju uzvedību uz ceļa, kā arī autobraucēju savstarpējo mijiedarbību. Pētījumā par ceļu satiksmes drošības sociālo psiholoģiju, kuru veicis riepu ražotājs Goodyear un Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skola, ir konstatēti dažādi autovadītāju reakcijas veidi, kad tie satiksmē mijiedarbojas ar citiem autovadītājiem. Šo reakcijas veidu pamatā ir autovadītāju attieksme pret savām izjūtām un neskaidrība par citu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību. Ar padziļinātās intervijas un fokusa grupas palīdzību tika noskaidroti septiņi autovadītāju personību tipi pēc to izpausmēm – skolotājs, viszinis, konkurents, sodītājs, filozofs, izvairīgais, bēglis – , kurus aplūkosim detalizētāk turpinājumā.

1. Skolotājs vienmēr vēlas panākt, lai citi autovadītāji saprastu, ko tie ir izdarījuši nepareizi, un gaida, ka to darbs, kas ir ieguldīts citu autovadītāju apmācībā, tiktu arī atzinīgi novērtēts.
2. Viszinis vienmēr domā, ka ap viņu ir tikai nekompetenti muļķi un noniecinoši kliedz uz citiem autovadītājiem, bet nekādā gadījumā neatstājot savas automašīnas drošo patvērumu.
3. Konkurents vienmēr vēlas apsteigt pārējos autovadītājus un jūtas aizkaitināts, ja kāds tam traucē to panākt. Konkurents palielina braukšanas ātrumu, ja kāds to vēlas apdzīt, vai samazina attālumu līdz priekšā braucošajam automobilim, lai tikai neviens cits autovadītājs tur nevarētu iespraukties.
4. Sodītājs vienmēr vēlas sodīt citus autovadītājus par ikvienu konstatēto, nepareizo rīcību, nereti pat izkāpjot no savas automašīnas, lai tieši vērstos pret citiem autovadītājiem.
5. Filozofs vienmēr ar vēsu prātu pieņem citu autovadītāju nepareizo rīcību, mēģinot to racionāli izskaidrot. Filozofam izdodas kontrolēt savas izjūtas, atrodoties automašīnā.
6. Izvairīgais pret citu autovadītāju nepareizo rīcību vienmēr attiecas bezpersoniski un neitrāli, neuztverot tos kā apdraudējumu.
7. Bēglis vienmēr runā pa telefonu vai klausās mūziku, lai tikai izolētu sevi no citiem satiksmes dalībniekiem. Bēgļi novirza savu uzmanību un koncentrējas uz sevis izvēlētajām sociālajām attiecībām, lai tikai nebūtu jāpievēršas citiem autovadītājiem. Jāatzīst, ka šī stratēģija ļauj arī izvairīties no vilšanās.

Vairākumu laika mēs varam sēdēt savu auto ērtajos sēdekļos apmierināti, bet mēs nekādi nevaram izvairīties no mijiedarbības ar citiem autovadītājiem, kas var notikt jebkurā laikā un jebkurā vietā. Tādā veidā satiksme kļūst par nenoteiktu un arī izaicinošu sociālo vidi. Mēs nekad neaizmirstam raizēties par to, kā brauc citi autovadītāji, tomēr šis pētījums pierāda, ka pārējo satiksmes dalībnieku rīcība ir atkarīga arī no mums – vienkāršiem vārdiem sakot, mēs paši veidojam personības, kas mums pašiem nepatīk. Skatoties no psiholoģijas viedokļa, šie personību tipi atspoguļo pašu autovadītāju dažādās vilšanās un spēcīgās jūtu izpausmes. Protams, mēs neesam pilnīgs viens vai otrs tips – mijiedarbības ar citiem autovadītājiem un atkarībā no situācijas mēs, visticamāk, konstatēsim sevī vairāku tipu izpausmes.

Lieki piebilst, ka lielākā daļa no aprakstītājiem uzvedības variantiem var izraisīt bīstamas situācijas uz ceļa, radot ceļu negadījuma risku. Izprotot savas izpausmes un to izraisītās situācijas, mēs speram pirmo soli to labākas kontroles virzienā, tādā veidā radot drošāku braukšanas vidi kā sev, tā arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ieskatieties šo autovadītāju personību tipu sarakstā, un, iespējams, jūs kādā no tiem atpazīsit sevi – kāds tips noteikti izkristalizēsies vairāk, kāds mazāk, bet galvenais ir apzināties riskus, ko šie personību tipi var radīt ceļu satiksmē, un censties izskaust no sevis šīs nelāgās personības iezīmes.