Vai gājēji bieži izraisa negadījumus uz ceļiem?

Jaunākie pētījumi pierāda, ka liela daļa gājēju uzņemas nevajadzīgus riskus, bezrūpīgi šķērsojot ceļu, tajā pašā laikā darbojoties ar saviem viedtālruņiem. Šķiet, lielai daļai autovadītāju ir nācies saskarties ar pārgalvīgiem gājējiem, kas nevietā šķērso ceļa braucamo daļu, nereti tajā brīdī runājot pa telefonu vai rakstot īsziņu.

Neskatoties uz to, ka atrodamies uz ceļa ar ātruma ierobežojumu 30 km/h vai vairāk, mēs satrūkstamies, kad kāds no nekurienes uzradies cilvēks šķērso ceļu, lavoties pa automašīnu starpām. Par cilvēkiem, kas tumsā pārvietojas pa lauku ceļiem, neizmantojot atstarotājus vai kādus citus atstarojošus priekšmetus, nemaz nerunāsim. Vai viņi neapzinās to, ka autovadītājiem ir grūti viņus pamanīt un cik neaizsargāti viņi patiesībā ir?

Gājēji ir autovadītāju apgrūtinājums

Kad mēs esam gājēju lomā, mēs visbiežāk esam šo kaitinošo un bīstamo situāciju vaininieki. Confused.com veiktais pētījums pierādīja, ka 31% gājēju atzīst, ka viņu mobilais tālrunis novērš viņu uzmanību no ceļu satiksmes. 66% gadījumu īsziņu rakstīšana un 57% gadījumu sarunāšanās pa telefonu ir tās ar mobilo tālruni saistītās nodarbes, kas novērš gājēju uzmanību. Citas ar mobilo tālruni saistītās nodarbes, kas novērš gājēju uzmanību no satiksmes, ir atrašanās sociālajā tīklā facebook.com (23% gadījumu), ziņu sūtīšana caur vietni WhatsApp (18% gadījumu), e-pastu pārbaudīšana (13% gadījumu), kā arī pašbilžu fotogrāfēšana (3% gadījumu). Tāpat arī 27% autovadītāju no 2 tūkstošiem aptaujāto Lielbritānijas iedzīvotāju atzina, ka ir gandrīz notriekuši gājējus, esot aizņemti ar saviem mobilajiem telefoniem.

Bezrūpīga gājēja stāsts

Aplūkosim bezrūpīgas, bet vainīgas gājējas situāciju, kas varēja beigties ar nopietnām sekām, bet, par laimi, beidzās veiksmīgi. 38 gadus veca biznesa konsultante no Londonas, iegrimusi savās domās, gāja pa Oksfordas ielu Londonas centrā, bet tad pēkšņi izdomāja šķērsot ielu. Tā vietā, lai uz apkārt notiekošo satiksmi palūkotos pirms ielas šķērsošanas, viņa palūkojās apkārt tikai tad, kad bija jau uzkāpusi uz ceļa braucamās daļas, turklāt, tieši pretī braucošam divstāvu autobusam. Autobuss viņu notrieca un nosvieda atpakaļ uz ietves. Viņa zaudēja samaņu, bet, kad viņa bija to atguvusi, mediķi tai iedeva morfīnu. Tā kā bija aizdomas par lauztu augšstilbu, viņai tika pārgrieztas bikses, atrodoties Oksfordas ielas vidū, bet tad, mirgojot zilām ugunīm, viņa tika nogādāta ambulancē. Par laimi, kauls nebija lauzts, bet viņa bija guvusi smagas traumas, tāpēc pagāja vairākas nedēļas, līdz viņa atkopās līdz normālam stāvoklim. Viņa izkļuva cauri sveikā, tomēr vēl līdz šai dienai domā par to, kā viss varēja beigties. Lieki piebilst, ka tagad viņa ir daudz uzmanīgāka.

Bērnu ceļu zīmes nav paredzētas tikai bērniem

Daudzviet pasaulē pastāv īpašas ceļu zīmes, kas paredzētas bērniem, piemēram, konfekšu vīrs, kurš tura “STOP” zīmi, saka: “Būt uzmanīgam ejot ir tik pat svarīgi cik braucot, tāpēc esiet vērīgi un ielas šķērsošanai vienmēr izvēlieties drošāko vietu.” Šādas zīmes lieliski disciplinē bērnus, bet varētu būt tik pat izcilas arī pieaugušajiem.

Gājēji ir neaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki

Tā kā gājēji ir neaizsargātākie satiksmes dalībnieki, ir pretrunīgi likt tiem uzņemties atbildību par savu drošību paša spēkiem. Vai mēs gaidām, ka cilvēki vilks atstarojošu apģērbu, lai tikai, piemēram, aizietu uz veikalu? Kad tuvumā nav gājēju pārejas, cilvēki šķērso ceļu kādā citā vietā – kāpēc gan braucošais transportlīdzeklis nevarētu samazināt savu braukšanas ātrumu un ļaut tiem šķērsot ielu konkrētajā vietā.

Ņemot vērā to, ka mazaktīvs dzīvesveids ir daudzu hronisku slimību cēlonis, valdība dažādos veidos cenšas mudināt cilvēkus kļūt aktīvākiem. Viens no veidiem, kā to iespējams panākt, ir padarīt gājēju pārvietošanos pilsētas vidē drošāku un ērtāku.