Vai navigācijas sistēmas novērš uzmanību no braukšanas?

Vai tādas inovatīvas automašīnu tehnoloģijas kā, piemēram, navigācijas sistēmas, integrētie telefoni un skārienjūtīgie ekrāni ir padarījuši mūs par labākiem vai sliktākiem autovadītājiem? Šķiet, autovadītāju viedoklis šajā jautājumā atšķiras.

Kas noticis ar spēju lasīt ceļa zīmes? Tā vien šķiet, ka liela daļa autovadītāju, baidoties nepaklausīt navigācijas sistēmai, ir šo spēju dabiski zaudējuši. Problēmas sākas brīdī, kad ir uzstādītas pagaidu ceļa zīmes, piemēram, remontdarbu zīme, par kuras esamību navigācijas sistēma nenojauš. Tad cilvēks ir spiests sākt domāt ar savu galvu un vadīties pēc aktuālajām ceļu zīmēm.

Navigācijas sistēmas ir aizvietojušas ceļu zīmes

Kā rāda pieredze, cilvēki ir tiktāl pieraduši braukt pēc navigācijas sistēmām, ka braukšanas laikā tie nespēj koncentrēties uz ceļa zīmēm, un it īpaši tad, kad tie atrodas nepazīstamā apvidū. Nepazīstamās vietās cilvēki vairākumā gadījumu koncentrējas un uzticas navigācijas sistēmām. Problēma ir tajā, ka, uzticoties navigācijas sistēmām, cilvēki bieži zaudē veselo saprātu un akli seko tikai navigācijas sistēmu norādēm, kas nereti ieved neceļos un sastrēgumos.

Navigācijas sistēmas ir nogalinājušas ceļu kartes

Nenoliedzami navigācijas sistēmas ir lielisks tehnoloģiskais izgudrojums, bet tās ir nogalinājušas ne vien spēju lasīt ceļu zīmes, bet arī ceļu kartes, lai nokļūtu no punkta “A” līdz punktam “B”. Atšķirībā no navigācijas sistēmām, ceļu kartes nodrošināja to, ka ar jums kāds vienmēr brauca, lai tikai jums nebūtu pastāvīgi jālūkojas ceļu kartē, tajā pašā laikā braucot ar ātrumu 90 kilometri stundā. Līdz ar navigācijas sistēmu ienākšanu vajadzība pēc papildus pasažieriem ir pazudusi – viss, kas mūsdienās ir nepieciešams, ir maza, melna kastīte navigācijas sistēmas veidolā vai viedtālrunis ar ceļu kartes aplikāciju.

Tehnoloģiju triumfs pār veselo saprātu

Kādēļ mēs ļaujam tehnoloģijām valdīt pār mūsu veselo saprātu? Mēs pārkārtojamies uz citām braukšanas joslām bīstamās situācijās tikai tādēļ, ka navigācijas sistēma mums tā liek. Mēs ignorējam ceļu zīmes, kas uzstādītas uz noteiktu laika vai testēšanas periodu tādēļ, ka navigācijas sistēma nosaka ko citu. Veicot aptauju par to, vai navigācijas sistēmas ir padarījušas braukšanu drošāku vai nedrošāku, tika noskaidrots, ka 30% autovadītāju uzskata, ka navigācijas sistēmas braukšanu ir padarījušas drošāku, bet 23% uzskata, ka navigācijas sistēmas braukšanu ir padarījušas riskantāku.

24% autovadītāju maina vai ieprogrammē navigācijas sistēmas uzstādījumus braukšanas laikā

Jāsaka, ka šim skaitlim ir tendence arvien pieaugt. Šo vadītāju vidū ir indivīdi vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Lieki piebilst, ka šāda rīcība novērš autovadītāju uzmanību no ceļa un var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Tomēr navigācijas sistēmas nav vienīgās tehnoloģijas, kas novērš autovadītāju uzmanību no satiksmes un padara tos izklaidīgākus.

70% aptaujāto atzīst, ka automašīnu tehnoloģijas novērš uzmanību no braukšanas

7 no 10 aptaujātajiem, visi kā viens atzīst, ka tādu automašīnu tehnoloģiju izmantošana kā, piemēram, skārienjūtīgie ekrāni, integrētie telefoni, kā arī pieeja sociālajiem tīkliem liek tiem novērsties no ceļu satiksmes, zaudējot koncentrēšanās spējas. Šīs problēmas sakne meklējama faktā, ka liela daļa no šīm tehnoloģijām nav piemērota lietošanai vai ir grūti pielietojama braukšanas laikā.

Kādām jābūt automašīnās lietojamajām automašīnām?

• Autovadītāja novēršanās laikam no ceļa tehnoloģiju dēļ nevajadzētu būt ilgākam par 2 sekundēm;
• Balss ievades sistēmām vajadzētu būt vadošajām;
• Funkcijām, kas tiek lietotas ik dienas, vajadzētu būt pieejamām atsevišķās pogās, nevis paslēptām kaut kur sistēmas izvēlnē;
• Stūres funkcijām vajadzētu būt pieejamām stūres apvidū;
• Galamērķa iestatīšanai braukšanas laikā vajadzētu būt nepieejamai;
• Centrālajam displejam vajadzētu būt novietotam maksimāli augstu, lai autovadītājam nav jānolaiž acis, skatoties uz to;
• Mobilajam telefonam, kas automašīnai pievienots, izmantojot Bluetooth funkciju, vajadzētu būt pieejamam tikai stāvēšanas laikā;
• Zvanu pieņemšanai braukšanas laikā vajadzētu notikt ar balss vadību vai būt pēc iespējas vienkāršākai;
• Īsziņas braukšanas laikā automašīnai vajadzētu nolasīt, nevis attēlot displejā;

• Internetam, e-pastam, sociālajiem tīkliem un televīzijas funkcijām vajadzētu būt pieejamām tikai stāvēšanas laikā.