Vai šokējošās kampaņas par drošību uz ceļiem darbojas?

Šķiet, ikviens no mums ir redzējis kādu šokējošu ceļu drošības kampaņu, kurā redzamas, piemēram, šausmīgas auto avārijas, asinis vai lauzti kauli, bet vai tiešām šīs kampaņas iedarbojas uz cilvēkiem?

Katrai no šāda veida kampaņām ir cits mērķis – ir kampaņas, kas koncentrējas uz ātruma pārsniegšanu, ir kampaņas, kas pievērš uzmanību auto drošības jostu lietošanai, ir kampaņas, kas liek padomāt par braukšanu alkohola reibumā, kā arī ir kampaņas, kas mudina lietot atstarotājus diennakts tumšajā laikā, u.tml.

Šokējoši un atmiņā paliekoši

Redzot it visur šāda veida reklāmas, jāaizdomājas, vai tiešām tās atstāj kādu iespaidu uz ceļu satiksmes dalībniekiem, liekot tiem pārdomāt un mainīt savu rīcību. Tas, ka šīs reklāmas ir šokējošas un atmiņā paliekošas, ir fakts, bet vai tās mazina autoavāriju, cietušo un bojāgājušo skaitu?

Šķiet, lielākā problēma ir tajā, ka vairākums autovadītāju jau zina, ka, piemēram, braukšana dzērumā ir bīstama gan pašam, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bet tas nenozīmē, ka viņi tā nerīkojas. Vienīgais, ko šīs kampaņas var darīt lietas labā, ir atkal un atkal atgādināt par, iespējams, jau zināmām briesmām un riskiem ar cerību, ka tas mazinās šaušalīgo, ar ceļu satiksmes negadījumiem saistīto statistiku.

Kā rāda pieredze, ja autovadītājs ir tāds muļķis, ka pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, apdraudot ne vien sevi, bet arī citus, diezin vai, ka TV reklāma būs spējīga viņu domāšanu un rīcību mainīt.

Dzelzceļa sliežu šķērsošanas briesmas

Daudzas šāda veida kampaņas ir saistītas arī ar dzelzceļu drošību un pārsvarā ir vērstas tieši uz gājējiem. Veidojot šādas kampaņas, tās veidotājiem ir rūpīgi jāpadomā, kāds ir šīs kampaņas mērķis, proti, kas ir šīs kampaņas mērķauditorija un kas ir tas, kam tieši būtu jāpaliek tās prātā. Piemēram, dzelzceļu drošības mērķauditorija var būt gan vilcienu vadītāji, gan pasažieri, gan tie, kas uz perona gaida vilcienu vai tikai šķērso dzelzceļa sliedes. No mērķauditorijas ir atkarīgs arī kampaņas vēstījums, piemēram, vilciena vadītājam ir jābūt acīgākam un uzmanīgākam vai tiem, kas šķērso dzelzceļa sliedes, ir jābūt īpaši vērīgiem un prātīgiem. Apzinoties vēlamo vēstījumu, tiek izmantoti noteikti līdzekļi un efekti, lai radītu maksimālu rezonansi izvēlētajā mērķauditorijā. Tikai rezonanse ir spējīga mainīt mērķauditorijas rīcību.

Kaunināšana un vainošana varētu būt efektīvāka

Protams, šokējošas reklāmas var būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai veicinātu ceļu satiksmes drošību, jo tās izceļas citu reklāmu vidū un paliek atmiņā. Tomēr šāda veida reklāmas balansē uz robežas starp savas mērķauditorijas šokēšanu un reklāmas patiesā vēstījuma aizēnošanu ar pārāk šokējošām ainām. Šokējošo reklāmu efektivitāti mazina fakts, ka tās iedarbojas tikai uz vienām emocijām, proti, bailēm, bet ir taču vēl tik daudz citu emociju, kuras reklāmas laikā iespējams radīt un kuras ir ne mazāk spēcīgas. Cilvēki ir norūpējušies par to, ko par viņiem domā citi cilvēki, tāpēc, piemēram, vainas, kauna vai lepnuma aizskaršana var radīt spēcīgu rezonansi. Šāda veida reklāmās var parādīt, piemēram, kaunu, kas rodas, zaudējot autovadītāja apliecību, vai vainas sajūtu, kas rodas, bezrūpīgas braukšanas rezultātā ievainojot vai nogalinot kādu cilvēku.