Vai tuvāko pāris gadu laikā varam cerēt uz labākiem autoceļiem?

Nenoliedzami, daudzu Latvijas autovadītāju lielākā sāpe un bieds ir sliktais autoceļu stāvoklis, kas bojā spēkratus un ir cēlonis daudziem ceļu satiksmes negadījumiem. Jau ilgu laiku tiek runāts par to, ka Latvijas ceļi ir kritiskā stāvoklī un daudzviet sliktā seguma un bedru dēļ ir pilnībā neizbraucami. Statistikas dati liecina, ka 44% Latvijas ceļu ar asfalta segumu ir sliktā vai pat ļoti sliktā stāvoklī un arī uz grants ceļiem situācija nav īpaši labāka. Šie rādītāji nudien parāda, ka kaut kas ar steigu ir jāmaina un jādomā par risinājumiem ceļu sakārtošanai. Nesen Satiksmes Ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai. Vai tas varētu nozīmēt, ka tuvākajā laikā šī problēma beidzot tiks risināta un mums būs kvalitatīvi, sakārtoti autoceļi?

Autoceļu sakārtošana nav tikai autovadītāju ērtību jautājums. Sliktie autoceļi rada lielus zaudējumus gan autovadītājiem gan tautsaimniecībai kopumā, kā arī ir nopietns drauds visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tā kā braucot pa sliktiem autoceļiem palielinās transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas, kā arī degvielas patēriņš, kopā ik gadu tautsaimniecībai rodas zaudējumi gandrīz 900 miljonu eiro vērtībā. Tāpat arī bedres uz ceļiem un sliktais ceļu segums var būt par pamatu ceļu satiksmes negadījumiem, jo transportlīdzekļa vadītājs var nenovaldīt savu spēkratu, ja ar to tiek iebraukts kādā bedrē vai vienkārši ar to tiek braukts pa ceļu, kas nenodrošina pietiekami labu saķeri. Autoceļu sakārtošana ir visu valsts iedzīvotāju interesēs, tomēr līdz šim tā nav tikusi uzskatīta par prioritāti un nauda, kura teorētiski būtu jānovirza ceļu sakārtošanai tiek izmantota budžeta robu lāpīšanai.

Līdz šim valsts autoceļus nav izdevies sakārtot tieši finansējuma trūkuma dēļ. Kaut gan valsts autoceļu fondu veido ieņēmumi gan no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, gan autoceļu lietošanas nodevas, gan no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, naudas ik gadu pietrūkst, jo šīs normas netiek izpildītas un nauda tiek novirzīta citām valsts budžeta kategorijām, kas tiek uzskatītas par prioritāti. Tā kā šāda situācija ir jau vairākus gadus pēc kārtas, ceļu stāvoklis turpina pasliktināties un summas, kādas nepieciešamas valsts ceļu sakārtošanai arvien aug. Daudzviet vairs nepietiek ar ceļu seguma labošanu, jo bojājumi jau ir ielaisti tik tālu, ka ir jāveic visa seguma nomaiņa. Kopā visu bojāto autoceļu sakārtošanai vajadzētu būt nepieciešami aptuveni 4,5 miljardi eiro un ir skaidrs, ka šādas naudas, ko atvēlēt autoceļiem, valsts budžetā nav.

Šīs samilzušās problēmas dēļ, Satiksmes Ministrija izstrādāja Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023. gadam., kā arī iesniedza izskatīšanai likuma grozījumus, kas paredzētu palielināt finansējumu valsts autoceļu sakārtošanai. Šis likumprojekts paredz, ka sākot no 2018. gadu jāpalielina finansējums Valsts autoceļu fondam vismaz par summu, kas ir vienāda ar starpību starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kā arī palielināt autoceļu uzturēšanai paredzēto finansējumu par 5% katru gadu, ja IKP pieaugums ir plānots ne mazāks kā 5% gadā.

Ja plānotos likuma grozījumus ieviesīs, tiek paredzēts, ka jau ar nākamo gadu finansējums, kas paredzēts autoceļu sakārtošanai, varētu pieaugt par gandrīz 26 miljoniem eiro. Kaut gan uz kopējā fona šī summa ir neliela, tas varētu palīdzēt uzsākt ceļu sakārtošanu. Šie ieņēmumi gan nav pilnīgi garantēti, jo nav zināms, cik lieli būs ieņēmumi par akcīzes nodokli naftas produktiem, kā arī vēl īsti nav precizēts, kāds varētu būt plānotais IKP, tāpēc tiks meklētas arī alternatīvas, kā piesaistīt finansējumu ceļu sakārtošanai, piemēram, nosakot, ka plānojot valsts budžetu, ceļu sakārtošanai, nedrīkst piešķirt mazāku finansējumu nekā tas noteikts likumā par autoceļiem.

Kopumā jāsaka, ka garantijas tam, ka mūsu autoceļi tuvākajā laikā tiks sakārtoti nav, jo pat tad, ja likumprojekts tiks pieņemts, tas neparedz garantētu finansējuma palielinājumu. Viss atkarīgs no ieņēmumiem par konkrētiem nodokļiem un arī IKP pieaugumu, bet labā ziņa ir tā, ka problēma vismaz beidzot ir pamanīta un pie tā tiek strādāts. Jāatzīst gan, ka arī šim likumprojektam netrūkst pretinieku, kas to asi kritizē, apgalvojot, ka naudas atņemšana citām valsts budžeta kategorijām neko neatrisinās un problēmu būs iespējams izskaust tiki tad, ja tiks rasts papildus finansējums valsts budžetam kopumā.