Viss, kas jāzina par videoreģistratoriem automašīnās

Arvien populārāki transportlīdzekļu vadītāju vidū kļūst videoreģistratori jeb ierīces, kas filmē auto vadīšanas procesu un ceļu satiksmi un veido videomateriālu, kas var tikt izmantots kā pierādījums ja notiek kāds ceļu satiksmes negadījums. Nav nekāds brīnums, ka šīs ierīces transportlīdzekļu vadītājiem šķiet ļoti noderīgas. Tās var ievērojami atvieglot vainīgā noskaidrošanu ceļu satiksmes negadījumā, taču uz to lietošanu attiecas virkne noteikumu, kuri būtu jāzina. Šeit būs visa informācija, ko vajadzētu zināt ikvienam transportlīdzekļa vadītājam, kas plāno izmantot videoreģistratoru.

Kaut gan videoreģistratora izmantošana ir katra autovadītāja izvēle, tā tomēr tiek stingri reglamentēta. Lai nofilmētais videomateriāls varētu kalpot kā pierādījums tiesā vai kādā citā instancē, videoreģistrators ir jāreģistrē, jo to nosaka fiziskās personas datu aizsardzības likums (FPDAL). Tā kā videoreģistrators tiek izmatots publiskajā telpā, uz to attiecas visi datu aizsardzības nosacījumi, tātad, to nevar lietot ikviens, kurš vēlas. Par reģistratora esamību ir jāinformē attiecīgās iestādes, to reģistrējot. FPDAL gan neattiecas uz videomateriāla ierakstīšanu ar videoreģistratoru, kas paredzēts personas privātajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka videoreģistratori kā ierīces ir atļautas un uz tām neattiecas nekādi nosacījumi. Ar tām var filmēt, tāpat kā ar jebkuru video vai foto kameru, taču, ja videoreģistrators tiek lietots ar mērķi gūt pierādījumus potenciālajam ceļu satiksmes negadījumam vai jebkādam citam incidentam, iegūtie dati ir jāaizsargā. Vienkāršāk sakot, ir jāreģistrē nevis paša ierīce, bet gan video ieraksti, kas tiek iegūti ar šīs ierīces palīdzību.

Tātad, lai videomateriāls, kas iegūts ar automašīnā novietotu videoreģistratoru, būtu izmantojams kā reāls pierādījums, tās veicējam ir jāiesniedz datu apstrādes iesniegums Valts datu inspekcijā. Par reģistrāciju ir jāsamaksā arī valsts nodeva. Juridiskām personām šī nodeva ir 56, 91 eiro, bet fiziskām personām vai mikrouzņēmumiem nodevas likme ir 28, 46 eiro. Tas ir vienreizējs maksājums, pēc kura videoreģistrators var tikt izmantots ceļu satiksmes negadījumu fiksēšanai, nododot iegūto videomateriālu trešajām personām. No vienas puses, ir saprotams, ka datu aizsardzības likumi ir jāievēro, tomēr, daudziem noteikti varētu šķist muļķīgi tas, ka pierādījumi, kas iegūti samaksājot nodevu tiek ņemti vērā, bet pierādījumi, kas gūti, nesamaksājot nodevu netiek ņemti vērā. Vai tiešām tad, ja nav samaksāta valsts nodeva policija un tiesa var ignorēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kas tiek skaidri attēloti nofilmētajā videomateriālā?

Nav gluži tā, ka ieraksts, par kuru nav samaksāta nodeva nav derīgs un netiek uzskatīts par pierādījumu. Jebkurš video materiāls ir derīgs, lai to, negadījuma apstākļu noskaidrošanai, iesniegtu policijā vai kādā citā institūcijā, tomēr ja ieraksta nav reģistrēts Valts datu inspekcijā, video uzņēmējam jārēķinās ar sekām. Likums nosaka, ka par videoreģistratora filmēta materiāla nodošanu trešajām personām pienākas sods, kura apmērs fiziskām personām ir līdz 140 eiro, bet juridiskajām personām pat līdz 14 000 eiro. Ir jāsaprot arī tas, ka ne visi ieraksti, kas uzfilmēti ar videoreģistratoru var tikt izmantoti kā pierādījumi, pat tad, ja videoreģistrators ir reģistrēts Valsts datu inspekcijā. Tas, vai videoreģistratora ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu ceļu satiksmes negadījuma apstākļu noskaidrošanā un personas vainas pierādīšanā, ir atkarīgs no tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas viedokļa un uzskatiem. Video materiāls, konkrētos gadījumos var arī tikt noraidīts kā pierādījums, piemēram, ja tajā nav skaidri redzama vainīgā persona vai vainīgās personas vadītā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka šāds videomateriāls var būt safabricēts.

Paliek nenoskaidrots jautājums, vai videoreģistrators automašīnā ir nepieciešams vai nē. Pirmkārt, jāsaprot, ka par tā lietderību var sākt runāt tikai tad, ja tas ir reģistrēts un par to ir samaksāta nodeva, jo citādāk tas der vien kā videokamera savu izbraucienu filmēšanai. Ja plānojat ar videoreģistratoru fiksēt ceļu satiksmes negadījumus un izmantot video materiālu kā pierādījumu, noteikti ir jāmaksā nodeva, citādāk soda naudas var pārsniegt reālo ieguvumu. Otrkārt, ir jāpadomā, vai naudas summa, kas jāsamaksā par pašu videoreģistratoru, kā arī nodeva par video materiāla izmantošanu, atsver potenciālo ieguvumu? Cik bieži gan notiek ceļu satiksmes negadījumi, kuru apstākļus ir neiespējami pierādīt ar citām metodēm un kuru sekas ir tik smagas, lai atsvērtu finansiālos ieguldījumus videoreģistratorā? Tomēr, ja vēlaties cīnīties par taisnību un aizstāvēt savas un citu ceļu satiksmes dalībnieku intereses jebkurā ceļu satiksmes negadījumā vai kādā citā incidentā, šī ierīce var lieti noderēt.